Par labu Kurzemi

Mums, kurzemniekiem, ir viena zeme – Kurzeme. Nav dienvid, ziemeļ, rietum, austrum vai vidus Kurzemes. Ir viena. Mūsējā.
Mūsu Kurzeme ir reģions ar simtiem kilometru jūras krasta, skaistiem un bagātīgiem mežiem, labām pilsētām un laukiem, labiem cilvēkiem.
Mūsu iespējas attīstīties ir milzīgas, ja vien apzināsimies – mēs dzīvojam lieliskā vietā. Vietā, kurā dzīvos arī mūsu bērni un mazbērni, ja šobrīd spēsim pareizi ielikt pamatus Kurzemes nākotnei.
Mums ir iespējas būt vislabākajam reģionam Latvijas zemē, jo vērtības, kuras mums ir, jau reiz  ir spējušas radīt pirmos Latvijas nākotnes valstiskuma aizmetņus pirms gadu simtiem.
Ja vairāk kā pirms trīs gadu simtiem Hercogs Jēkabs šo reģionu spēja attīstīt tā, ka Kurzemes vārds skanēja tālu pāri hercogistes robežām, tad tagad mūsu spēkos vēl vairāk ir no jauna darīt to spēcīgu Eiropā un pasaulē. Turpināt lasīt

Kategorija: Viedokļi | 3,027 komentāri

Intervija aģentūrai LETA: Latvijas politikā valda “neobrežņevisms”

Latvijas politikā ir iestājies “neobrežņevisms” – sastingums, jo valdošajām partijām nav ne jauna piedāvājuma vēlētājiem, ne jaunu, spilgtu līderu, intervijā aģentūrai LETA apgalvo bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Ar to, pēc Zalāna domām, ir izskaidrojama valdošo partiju vēlme pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām sadarboties ar reģionālajām partijām. Zalāns patlaban ir “Lauku izaugsmes grupas” vecākais konsultants, kas nodarbojas ar dažādiem investīciju projektiem. Zalāns arī ir ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomē, sniedz padomus Kuldīgas domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai un darbojas konservatīvo ideju institūtā “Populares Latvija”, kas cenšas vairot Latvijas iedzīvotāju izpratni par modernā konservatīvisma ideoloģiju. Turpināt lasīt

Kategorija: Intervijas | Comments Off

Ēdienkartes nodokļi

Jā, protams, nevar noliegt, ka lielākā daļa no mums ēd nepareizi. Ne tikai ēd, bet arī dzīvo nepareizi. Nu nepareizi – tādā nozīmē, ka neveselīgi. Nu neveselīgi – tādā nozīmē, ka ar gadiem padara savu veselību sliktāku, nevis labāku. Un, neskatoties uz to, ka no savas “neveselīgās” dzīvošanas un strādāšanas lielākā daļa iedzīvotāju valsts kasē iemaksā nodokļus kopīgu iestāžu uzturēšanai, kurās veselība būtu jāuzlabo, šo iestāžu saimniekošanai līdzekļu kā nepietiek, tā nepietiek.

Un beidzot to politiskā saimniece, veselības ministre Ingrīda Circene, apbruņojusies arī ar citu ārstu argumentiem, nāk klajā ar nodokļu ieviešanas piedāvājumu “neveselīgajiem produktiem”.  Tauta, tā teikt, piekopj neveselīgu dzīvesveidu, un tas kaut kā ir jābremzē. Ar ko gan citu var bremzēt patēriņu, ja ne ar nodokļiem. Nu vismaz tā uzskata ministre. Protams, šādas tēzes pamatošanai labi noderētu statistika par to, kā ir samazinājies cigarešu patēriņš pēc vairākām akcīzes nodokļa paaugstināšanām. Jo nenoliedzami, ja nu kādu lietu negatīvā ietekme ir pierādīta, tad tās ir tabaka un alkohols. Kā nākamie ļaunie produkti ir pasludināti saldinātie dzērieni. Protams, arī saldinātie dzērieni nekādu labumu veselībai nenes. Bet par tiem nu noteikti var teikt – dažu santīmu pielikšana pie dzērienu cenas neattur tautu no šo produktu iegādes. Daudz lielāks efekts saldināto dzērienu ietekmes mazināšanai bija kādreizējā veselības ministra Gundara Bērziņa panāktais aizliegums tos tirgot mācību iestādēs. Tur nu tiešām bija skaidra rūpe par veselību, nevis nodokļu ieņēmumiem. Jaunais veselības ministres piedāvājums gan nav tik “plakans”, jo piedāvā nošaut uzreiz divus zaķus – kaitniecisko produktu iegādes apjomu bremzēt, apliekot tos ar akcīzes nodokli, un iekasēto nodokli virtuāli iezīmēt to problēmu ārstēšanai, kuras, iespējams, izraisa šo produktu lietošana. Var jau būt, ka, izņemot ministri, vēl kāds tic arī stāstam par veselību, nevis tikai par budžetu. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka runa ir tikai par budžeta lāpīšanu, jo, lai samazinātos “slikto” produktu patēriņš, cenas pieaugums par dažiem santīmiem neko nedos. Nu vismaz man, lai es kādu produktu sāktu nepirkt cenas palielinājuma dēļ, kritiskais cenas pieaguma slieksnis ir ap kādiem 20%. Un arī tas bieži vien ir uz kādu īsu brīdi, tā teikt, ar laiku pārsteigums aizmirstas un iepirkšanās turpinās. Droši vien, katram no mums ir savs slieksnis cenas pieaugumam, kas rada pārdomas par attiecīgo produktu nepirkšanu. Tomēr es pieļauju, ka, ja runa ir par ministres un viņas atbalstītāju piesaukto “slikto produktu” – desu, tad to, visdrīzākais, tauta turpinās pirkt, neskatoties ne uz kādu cenas pieaugumu. Tāpat kā pērk pienu, sieru, un pārējos pamatproduktus. Un lielākā daļa tirgojamo desu ir produkts, kurš nav ne ekskluzīvs, ne arī lieks našķis – es te nerunāju par ekskluzīviem sieriem un ekskluzīvām dārgām žāvētām desām, kuras var atļauties izteikti mazākā daļa pircēju. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka ministres nespēja argumentēti diskutēt ar savas partijas biedru un premjeru par lielāku budžeta devumu veselības aprūpei, ir rezultējusies nodoklī, ar kuru tiks aplikti produkti, kuri lielai sabiedrības daļai ir pamatprodukti – tos tik un tā pirks, un līdz ar to maksās papildus nodokļus budžetā. Tādēļ šīs rūpes par mūsu veselību patiesībā ir vienkārša vēlme papildināt budžetu, paņemot kārtējo lieko santīmu no pircēju makiem, ieviešot jaunu – ēdienkartes nodokli.

Kategorija: Viedokļi | Comments Off

Neatkarīgā intervē biedrības “Populares Latvija” dibinātāju Edgaru Zalānu.

– Jūsu biedrība lūdza SKDS izpētīt Latvijas iedzīvotāju ideoloģisko portretu. Kādi ir jūsu secinājumi no ainas, ko atklāj pētījums (Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte)?
– Es šo uzskatu ainu raksturotu vienā vārdā, kurš nav slikts, ja to attiecinām uz ēdienu. Bet, ja to attiecinām uz politiku, tad tā gluži nav. Tas vārds ir – putra. Putra sapratnē par ideoloģijām, un putra sapratnē par to, ko politiķi dara ar savām ideoloģijām. Bet jāteic, ka ne jau sabiedrība vārījusi to putru. Paši politiķi, daudzus gadus būdami pie varas un arī opozīcijā, ar savu nekonsekvenci ir radījuši sabiedrībā (es runāju par to sabiedrības daļu, kas vēro politiku) šādu iespaidu par savām ideoloģijām. Sākotnēji pieteiktā ideoloģija tiek zaudēta, un tās vietā (sevišķi varas partijās) parādās ideoloģija, kura pētījumā neierakstās, bet kura varētu saukties – mēs reaģēsim uz visu, ko jūs no mums prasīsiet.

Turpināt lasīt

Kategorija: Intervijas | Comments Off

Populisms un liberālisms šobrīd ir pieprasītāki

Par to, kāpēc neizdzīvoja Tautas partija (TP), vai tās vieta paliks tukša, kā arī par konservatīvās politikas nepieciešamību Latvijā intervija ar eksministru, tagad konservatīvu ideju institūta Populares Latvija dibinātāju Edgaru Zalānu.

– Ar ko pašlaik nodarbojaties?
– Esmu vecākais konsultants SIA Lauku izaugsmes grupa, konsultēju plānošanas, arhitektūras, objektu infrastruktūras jautājumos tos, kam interesē investēt laukos.

Turpināt lasīt

Kategorija: Intervijas | Comments Off

Aizstāvam iedzīvotāju tiesības vērsties Saeimā ar likumdošanas iniciatīvām

Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās apvienības “Par labu Latviju”  Saeimas deputātu ierosinājumu 10 000 pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju dot tiesības vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu, taču bez tiesībām uzstāties no Saeimas tribīnes, lai izklāstītu tā būtību. Turpināt lasīt

Kategorija: Notikumi, Viedokļi | Tagged , , | 1 komentārs