Nesenajās vēlēšanās sabiedrība šai Valda Dombrovska vadītajai valdībai ir devusi neredzēti lielu uzticības kredītu, kas lielā mērā bija balstīts pirms vēlēšanām izteiktajos solījumos par kompetenci, par profesionāļu komandu, par skaidru un saprotamu rīcību. KO sabiedrība redzēja PĒC vēlēšanām? Pavisam kaut ko citu – mēs visi bijām liecinieki pēdējos gados nepieredzētai, juceklīgai un nežēlīgai cīņai par amatiem, kurā ministru kandidāti tika izvēlēti nevis pēc pieredzes un profesionalitātes, bet pēc neskaidriem kritērijiem un neieklausoties sabiedrības viedoklī.
Pagājušajā nedēļā līdz ar valdības apstiprināšanu, cilvēki cerēja, ka neskaidrā situācija, kas bija vērojama valdības veidošanas procesā, beigsies. Cerēja, ka valdība nekavējoties liks galdā budžetu un ķersies pie solītajiem tautsaimniecības atveseļošanas pasākumiem. Cerēja, ka juceklīgais valdības sastādīšanas process ir bijusi tikai īslaicīga nespēja tikt galā ar vienošanos Vienotībā un, ka turpmāk nebūs aizķeršanās ar vēlētājiem doto solījumu izpildi. Diemžēl valdības darba pirmā nedēļa parādījusi, ka tās problēmas, kas bija ieprogrammētas jau valdības veidošanas procesā, nav pazudušas. Šīs problēmas tagad nosaka turpmāko rīcību, ir dzīvas un apdraud sekmīgu valdības darbu.
Konkrēti – sastādot valdību, pretēji iepriekš paustajam, nenotika plašas un pamatotas debates par katra valdības locekļa kandidatūras atbilstību amatam. Netika izvērtētas katra kandidāta profesionālās spējas un arī personīgā pieredze, kas nepieciešama ieņemamajam amatam, lai izvēlētos nepārprotami labākos un atbilstošākos ministru amatiem. Visi redzējām, ka sabiedrībā lielu neizpratni radīja nevis Arta Pabrika, bet tieši Ģirta Valda Kristovska nokļūšana ārlietu ministra krēslā. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tagad, jau pirmajās dienās pēc valdības apstiprināšanas tieši saistībā ar ārlietu ministru ir parādījušās pirmās būtiskās problēmas, kuras mēs aicinām nekavējoties novērst, lai nepieļautu to atkārtošanos un tādējādi neapdraudētu valdības stabilitāti un Latvijas starptautisko reputāciju.
Kā zināms, pagājušajā nedēļā publiskajā telpā parādījās informācija par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar trimdas latvieti un ārstu, toreiz Pilsoniskās savienības biedru un ziedotāju, Aivaru Sluci. Latvijas un ne tikai Latvijas sabiedrībai ir pieejami šajā sarakstē paustie klaji ksenofobiski uzskati, kas nav pieņemami nevienam normāli domājošam sabiedrības loceklim un kas ir klajā pretrunā ar Latvijas kā demokrātiskas valsts nostādnēm. Vēsturē acīmredzot paliks zīmīgie šībrīža ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vārdi: “piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam”, kas lasāmi gan konkrētajā sarakstē ar Sluci, kur ārsts atzinis, ka Latvijā nevarētu ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem, gan nu jau arī citās vēstulēs par līdzīga rakstura Sluča viedokļiem.
Visiem bija skaidri redzams, kā pēc sarakstes publiskošanas, ārlietu ministrs sākotnēji izvairījās no jebkādu komentāru sniegšanas, tādējādi apliecinot, ka viņš izvēlējies klusēšanas taktiku. Kristovska kungs nevis nekavējoties un stingri norobežojās no sarakstē minētajiem, jebkurām humānisma un ētikas normām pretējiem uzskatiem, bet klusēja, tādējādi liekot noprast, ka tiem piekrīt.
Tikai PĒC demisijas pieprasījuma iesniegšanas un Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanas Ģirts Valdis Kristovskis, viņa vadītā Pilsoniskā savienība un Vienotība ir sākuši izteikties – par iespējamu provokāciju, par uzbrukumu ministra personībai, par opozīcijas vēlmi destabilizēt valdības darbu un tamlīdzīgi. Pats ministrs sāka pīties paskaidrojumos, iespējams pat melot, vainot visus pēc kārtas, meklēt sazvērestības teorijas.
Nožēlojamākais bija un ir tas, ka Ģirta Valda Kristovska skaidrojumos dominē tikai viņš pats. Ministrs runā tikai par sevi, kā tiek traucēta viņa personība – nedēļas garumā visi dzirdam tikai – es, es, man, man, mana personība, un tādā garā…
Ministrs un viņa pārstāvētais politiskais spēks runāja un runā par sevi, tikai ne par jautājuma būtību – vai Latvijā kā demokrātiskā valstī ir atbalstāmi šādi ksenofobiski izteikumi. Par to – ne vārda neesam dzirdējuši. Jāatzīst, ka šāda Ģirta Valda Kristovska kā ārlietu ministra reakcija ir neadekvāta un neatbilstoša ieņemamajam amatam, tomēr, kā zināms politiskajā vidē, tā ir pilnīgi adekvāta un atbilstoša viņa paša personībai. Joprojām nevienā no saviem publiskajiem skaidrojumiem ārlietu ministrs, un, diemžēl jāsaka, arī Ministru prezidents, nav skaidri un nepārprotami pateicis, ka idejas par to, ka pacientus varētu šķirot pēc to etniskās vai cita veida izcelsmes, ir kategoriski nepieņemamas un noraidāmas.
Iesniedzot ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījumu, apvienība „Par Labu Latviju” aicināja premjeru un ārlietu ministru rīkoties nekavējoties un pašiem notīrīt šo traipu no valdības jaunā uzvalka. Šāds solis būtu atbilstošs attīstīto un demokrātisko valstu praksei, kad valdības locekļi rīkojas atbildīgi un atkāpjas no amata līdzīgās situācijās.
Esmu pārliecināts, ka tā darītu arī Ģirta Valda Kristovska priekšgājēji ārlietu ministra amatā – tādi profesionāļi kā Artis Pabriks, Māris Riekstiņš, Aivis Ronis.
Diemžēl Ģirts Valdis Kristovskis nav izmantojis iespēju un rīkojies kā atbildīgam un pieredzējušam politiķim pieklātos. Tā vietā lai atzītu kļūdu un norobežotos no demokrātiskai sabiedrībai nepieņemamiem uzskatiem, nedēļas garumā tiek izsūtīti neskaitāmi paziņojumi par it kā speciāli rīkotu provokāciju, masu medijiem tiek pārmesta iespējama materiālu safabricēšana, savukārt opozīcijai – vēlme traucēt valdībai strādāt.
Šāda retorika un rīcības trūkums norāda uz pilnīgu nespēju apzināt un izvērtēt savas kļūdas, un savlaicīgi tās novērst. Līdz ar to esam pārliecināti, ka šādas kļūdas atkārtosies. Ka ārlietu ministrs, kurš pārstāv Latviju starptautiski, un, kura rīcība un izteikumi tiek rūpīgi vērtēti, pieļaus līdzīgas situācijas rašanos un neadekvātu reakciju arī nākotnē. Esam pārliecināti, ka arī šādā gadījumā tiks bārstīti pārmetumi citiem, pat nemēģinot vērtēt sevi pašu.
Tieši tādēļ ir nepieciešama nekavējoša un skaidra rīcība. Ir nepieciešams novērst Latvijas ārpolitikas diskreditēšanu. Neviens no šajā zālē sēdošajiem nedrīkstētu pieļaut, ka ārlietu ministra paustais atbalsts tik klaji ksenofobiskiem izteikumiem varētu apdraudēt Latvijas ārpolitiskos centienus un kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam. Nedomāju, ka kāds šeit būtu jāpārliecina, ka idejas par pacientu šķirošanu pēc to etniskās vai cita veida izcelsmes, nav pieņemamas nevienam no Latvijas sabiedrotajiem – ne Eiropā, ne citur pasaulē. Vēl vairāk, pasaulē šādas idejas tiek sauktas pietiekami skarbos vārdos – etniskā tīrīšana, segregācija, aparteīds, nacisms – kurus mēs nekādā gadījumā negribam dzirdēt saistītus ar Latvijas vārdu. Zīmīgi, ka tieši šodien Eiropa atzīmē dienu cīņai pret fašismu un ksenofobiju.
Šodien es aicinu katru deputātu personīgi – gan koalīcijas, gan opozīcijas – izvērtēt, vai ārlietu ministra paustais atbalsts ksenofobiskiem uzskatiem un tam sekojošā rīcība saskan ar Latvijas kā demokrātiskas valsts nostādnēm.
Vai katram personīgi un vienkārši cilvēciski šķiet pieņemams šāds viedoklis, nav svarīgi, cik Kristovskaprāt tas veikli vai neveikli pateikts, vai interpretēts.
Es aicinu katru personīgi un pēc savas sirdsapziņas izvērtēt, vai Ģirts Valdis Kristovskis, rīkodamies tā, kā to darījis pēdējās nedēļas laikā, drīkst turpināt pildīt ārlietu ministra amatu un vai viņš tiešām šobrīd ir atbilstošākais Latvijas politiķis tam, lai cienīgi pārstāvētu Latviju ārpus mūsu valsts.
Ja jūs balsosiet par Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījumu, tad jūs palīdzēsiet valdības vadītājam novērst iepriekš pieļauto kļūdu un pavērsiet iespēju ārlietu ministra amatā iecelt atbildīgu un profesionālu politiķi.
Pretējā gadījumā jūs ar savu balsojumu uzņemsieties pilnu atbildību par šī ārlietu ministra rīcību arī turpmāk, vēl pat nezinot, kāda jauna sarakste vai kaut kur citur līdzīgi pausti Kristovska kunga viedokļi var parādīties nākamajos mēnešos un atkal nolikt zem sitiena Latvijas reputāciju pasaulē.
Apvienība „Par Labu Latviju” uzskata, ka labāk kļūdas ir novērst jau sākumā, nepieļaujot to atkārtošanos un ļaujot jaunajai valdībai no šodienas un turpmāk strādāt ar tīru sirdsapziņu. Tāpēc aicinu balsot par Ģirta Valda Kristovska atcelšanu no ārlietu ministra amata.