Latvijas Avīzes diskusija Talsos “Finanšu krīze, parādi un parādnieki”

Pagājušajā piektdienā Talsos norisinājās tradicionālie, jau 10. novada grāmatu svētki. Svētku programmā neiztrūkstoša bija “Latvijas Avīzes” publiskā diskusija par tēmu “Finanšu krīze, parādi un parādnieki”. Diskusijā piedalījās finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) un četri 10. Saeimas deputāti – Dana Reizniece (ZZS), Valērijs Agešins (“SC”), Edgars Zalāns (TP) un Gaidis Bērziņš (NA).

A. Vilks: – Diemžēl pasaulē reti kurām valstīm, uzņēmumiem vai cilvēkam izdodas iztikt bez aizdevumiem vai kredītiem. Ir tikai dažas valstis, kurām nav parādu, – bagātās ar milzīgiem naftas un gāzes resursiem. Runājot par Latviju – līdz krīzei mūsu valstij bija otrs zemākais ārējo parādu līmenis Eiropas Savienībā – aptuveni 9% no ekonomikas. Vēl mazāks parāds bija Igaunijai, un mēs bijām divas labākās valstis. Tagad mūsu valsts parādu līmenis ir pietuvojies 50% no kopprodukta, taču tomēr tas ir piektais zemākais ES. Šī gada beigās mēs pārtrauksim savu programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem un mums nebūs nepieciešamības aizņemties visu to naudas summu, ko aizdevēji mums bija paredzējuši, domājot, ka krīze Latvijā būs vēl dziļāka. Latvijas parāds sāks samazināties ar 2014. – 2015. gadu. Es negribētu pieredzēt Latviju tādā situācijā, kādā patlaban atrodas ASV, Japāna, Beļģija. Piemēram, Japānas valsts parāds šobrīd ir 200% no valsts ekonomikas. Daudzas valstis desmitiem gadu laikā netiek galā ar šo problēmu. Mēs mazināsim parādu, gan taupīgi saimniekojot, gan pārdodot valsts daļas dažādos uzņēmumos. Situācija kļūst labāka, un mums nav katru dienu sevi jāšausta par parādu slogu.

D. Reizniece: – Latvija ir valsts, kurai ir maz dabas resursu, bet mūsu galvenā bagātība ir cilvēki. Šajā situācijā mums ir jāmācās dzīvot, netērējot vairāk, kā esam nopelnījuši. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēkiem. Arī tad, ja mums ir jādomā par izdevumu mazināšanu, nedrīkstam aiztikt pensijas un pensionārus. Svarīgi ir iemācīties pelnīt vairāk, nevis tikai samazināt izdevumus, un tas šobrīd ir galvenais valdības uzdevums.

V. Agešins: – Šobrīd Saeima strādā pie mūsu priekšlikuma un likumprojekta, ka procentiem no otrā pensiju līmeņa ir jābūt mantojamiem. Tā nav valsts nauda, tā ir cilvēku nopelnīta nauda. Tāpat nav pieļaujams, ka darba ņēmēji zaudē sociālās garantijas darba devēja dēļ. Uzņēmēji ne vienmēr maksā sociālo nodokli, un pirms pensijas izrādās, ka sociālās iemaksas nav veiktas un pensija ir mazāka. Tāpēc mūsu partija ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā, lai šo netaisnību labotu. Joprojām pastāvam uz progresīvā nodokļa ieviešanu, kas palīdzētu cilvēkiem un valstij.

G. Bērziņš: – Jautājums par parādiem un parādniekiem jādala divās daļās. Viena daļa ir valsts parāds, otrs – privātpersonu un mājsaimniecību aizņēmumi. Runājot par valsts parādu, ir precīzi un tālredzīgi jāredz, kā mēs šīs parādsaistības dzēsīsim. Īpašumu pārdošana ir viens no variantiem, kā samazināt valsts parādsaistības, taču valdībai nevajadzētu to uzskatīt par galveno variantu. Runājot par privāto sektoru – ir panākti atvieglojumi privātpersonu bankrota procedūrām. No kļūdām, kas bijušas, ir jāmācās, un šobrīd būtu jāizstrādā hipotekārās kreditēšanas likums.

E. Zalāns: – Visi kopā esam līdz parādam nonākuši un naudu aizņēmušies. Esam ilgu laiku bijuši valdībā, savu atbildību saprotam, bet šobrīd lielākā daļa valstu, izņemot Igauniju, ir līdzīgā situācijā kā Latvija. Un tomēr valdība nav pietiekami aktīvi strādājusi ar tām reformām, kas sākas no galvas – no valsts pārvaldes. Bija jāsamazina ministriju skaits un daudzas pilnvaras un funkcijas jāatdod pašvaldībām. Pašvaldības tagad nostādītas tādā kā upuru lomā, jo tām ir jāstrādā, bet nav finanšu resursu un mehānismu. Valstij ir jāregulē lielās lietas un pārējais jāatdod pašvaldībām. Kā to darīt? Mūsu apvienība kategoriski uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme, ko plāno vēl reformēt un paaugstināt, vispār nav jānosaka valdībai. Valdībai ir jānosaka iespējami augstākā likme, bet pašvaldībai ir jālemj, par ko un cik daudz katrs maksā. Tagad ar šo nodokli tiek mazināts budžeta deficīts, bet cilvēki nespēj to samaksāt. Līdzīgi ir ar uzņēmuma ienākuma nodokli, kas vismaz daļēji jāatdod pašvaldībām. Tas ir nodoklis, ar kuru iespējams regulēt investīciju pieplūdi. Arī par eiro ieviešanu mums ir mazliet cits viedoklis nekā valdībai. Eiro nedrīkst būt pašmērķis, jo svarīga ir Latvijas un mūsu cilvēku labklājība. Tagad mēs eiro dēļ žņaudzam nost jauno paaudzi, kura vēl ir spējīga radīt bērnus. Būs mums 2014. gadā eiro, bet kam? Pensionāriem? Un kas uzturēs pensionārus? Valdībai ceļš ir skaidrs – palielināt pensionēšanās vecumu. Ne jau pensionēšanās vecuma palielināšana izglābs sociālo budžetu, to var izglābt tikai jauni un strādājoši cilvēki.

– Vai jūs paši ticat, ka ar šiem politiskajiem pasākumiem mēs iziesim no krīzes uz attīstības ceļa un atrisināsim problēmas?

A. Vilks: – Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau esam izgājuši no krīzes. Diemžēl būs vajadzīgs kāds laiks, lai to sajustu visos Latvijas novados. Patlaban veidojas zināma noslāņošanās. Eksportējošie uzņēmumi ir sajutuši izrāvienu, transportā un loģistikā notiek tas pats. Arī mazumtirdzniecībā rādītāji sāk augt. Ņemot vērā savu pieredzi, analizējot ekonomiku pēdējos 15 gadus, es redzu, ka Latvija ir izgājusi no krīzes. Lielākā problēma ir darba vietas, darbaspēka piemērošana un cenas. Lietuva ir līdzīgā situācijā. Kredītreitingi un pārējie rādītāji liecina, ka Latvijā varēs veidot jaunas darba vietas un uzņēmumus. To redz arī investori. Ja paskatāmies kopumā, tad nav neviens drošāks, interesantāks reģions tuvāko desmit gadu laikā kā Baltija un Skandināvija. Eiropā kopumā gaidāmi smagi laiki. Vajadzīga vēl zināma pacietība, bet rudenī jūs uz Latvijas attīstību raudzīsieties pavisam citādi nekā tagad. Rūpniecībai, lauksaimniecībai un mežizstrādei Latvijā ir labs potenciāls.

D. Reizniece: – Es gan nebūtu tik optimistiska kā ministrs, ka, strādājot kā šobrīd, mēs ātri iziesim no krīzes. Protams, ir objektīvi uzlabojumi, bet tas nav tādēļ, ka Latvija labi strādātu, bet gan tādēļ, ka atveseļojas pasaules ekonomika. Joprojām daudz darāmā ir valsts pārvaldē. Kā tiek gatavots valsts budžets? Finanšu ministrija to sagatavo un īsi pirms pieņemšanas visiem noliek priekšā. Loģiski būtu, ja spēcīgs premjers sasēdinātu kopā nozaru ministrus un tad nāktu ar konstruktīviem priekšlikumiem no nozaru ministrijām. Kāpēc es tā saku? Piemēram, mēs visi runājam par to, ka jāsamazina izdevumi. Bet budžets tiek sagatavots ar lielajām pozīcijām un ministrijas pēc tam var ļoti daudz naudas iekšienē noslēpt. Salīdzinājumam – valsts pamatbudžeta izdevumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu palielinājušies par 51 miljonu latu, atlīdzībai izdevumi pieauguši par 27 miljoniem, precēm un pakalpojumiem – par 25 miljoniem. Budžetā pieauguši arī izdevumi telpu īrei, neskatoties uz to, ka nomas cenas ir būtiski samazinājušās. Tas rāda, cik neefektīva joprojām ir valsts pārvalde.

Ir jāatbalsta uzņēmēji. Talsi ir labs piemērs – tikai 3% šeit ir ražošanas uzņēmumi, vairāk nekā puse – 60% – ir pārdošanas uzņēmumi. Ir jāveido programmas ražotāju atbalstam. Valdībai ir ieceres, bet jāstrādā daudz aktīvāk ar investīciju piesaisti. Galvenais ir vairāk nopelnīt!

V. Agešins: – Viens no piedāvājumiem – birokrātiskā aparāta mazināšana. Es zinu, ka ir vēl ko griezt. Mums ir jāatbalsta ražotājs, proti, tas, kas reāli ražo pievienoto vērtību. Te es domāju gan ražotājus, gan zemniekus. Piemēram, valsts atbalstīja ar valsts garantiju piešķiršanu uzņēmumu “Liepājas metalurgs”. Tagad uzņēmums nodrošina 2500 daba vietas. Uzskatu, ka Latvijai kopumā un novadiem atsevišķi jāmeklē savas nišas. Piemēram, Rīgas niša ir tūrisms un tagad tas dod pilsētai peļņu.

E. Zalāns: – Mums ir jānojauš riski. Ko tad Latvijas valsts ir izdarījusi, lai izaugtu eksports, un kā var atbalstīt ražotājus? Ar nodokļiem. Diemžēl mūsu politika ir gājusi ceļu uz nodokļu paaugstināšanu. Arī birokrātija Eiropas fondu apguvē nav samazināta.

G. Bērziņš: – Es ticu. Tāda pārliecība nav tikai man vienam, jo cilvēki sāk domāt, ka varētu kaut ko darīt arī paši. Bet ļoti grūti ir kaut ko sākt, ja uz pleciem ir milzīga parādu nasta. Te būtu jābūt atbalstam normatīvajos aktos, lai godprātīgais parādnieks pakāpeniski atbrīvotos no parādu nastas, dalot atbildību ar kredītdevēju. Jo bankas ir līdzvainīgas šajos parādos. Raugoties nākotnē, mani kā Latvijas pilsoni baida, vai visas šīs problēmas dēļ mēs nenonāksim lielā atkarībā no kādiem ārvalstu kaimiņiem, ka kāds no ārpuses lems par mums būtiskiem jautājumiem.

– Zalāna kungs, vai jūs paredzējāt, ka reģionālajā reformā izveidosies tik neefektīva un smagnēja pārvalde? Ko tagad darīt, un kā attīrīt pašvaldības?

E. Zalāns: – Nav jau visa Latvija vienāda. Ir vietas, kur pārvaldes strādā labi. Kas jādara valstij? Valstij jābūt apziņai, ka reforma jau nav beigusies. Tagad četru gadu periodā ir jāseko līdzi pašvaldību darbam. Tādus īsti sliktos piemērus es neredzu. Ir problēmas mazajām pašvaldībām.

– Kad varētu sākt strādāt uzņēmēju baltais un melnais saraksts? Valsts budžetam vairāk nekā 100 miljonus ir parādā daudz privātpersonu un uzņēmēju. Cik no šīs naudas reāli varētu iekasēt?

A. Vilks: – Baltais saraksts jau top, un uzņēmēju skaits, kas vēlas piedalīties šajā pilotprojektā, ir pieaugošs. Tajā vairāk būs eksportējošie uzņēmumi. Melnais sarasts acīmredzot arī taps, jo ir nepieciešama šāda informācija. No 1. jūnija tiks ieviests ēnu ekonomikas plāns. Kā mums veiksies, tas atkarīgs no mums visiem. Ja mums izdosies iekasēt vairāk nodokļos, tad arī konsolidējamais apjoms nākamgad būs daudz vieglāk realizējams. Šogad klupšanas akmens bija tas, ka starptautiskie aizdevēji mums ēnu ekonomikas apkarošanā ieskaitīja tikai 15 miljonus, jo tas nebija salīdzināms ar iepriekšējiem gadiem. Tas ir viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem, jo mēs neesam tikuši vaļā no padomju varas tendences krāpties, šmaukties, shēmot. Tas parāda mūsu raksturu – varaskāri un mantkārību. Diemžēl mums arī soda sistēma ir pārāk maiga – sākot no kontrabandas līdz dažādām krāpšanām. Bailes pacelt sodus ir tik lielas, ka netiekam uz priekšu.

Patlaban budžets pildās tā, ka prognozēju 50 – 70 miljonu iekasēšanu virs plānotā.

Novadu 10. grāmatu svētkus Talsos atbalstīja:

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Latvijas Vēsturnieku komisija, “Latvijas Mobilais telefons”, Somijas vēstniecība Latvijā, Lietuvas vēstniecība Latvijā, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Vienotība”, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, “Saskaņas centrs”, Nacionālā apvienība, Okupācijas muzejs, Talsu novada dome, Dundagas novada dome, Mērsraga novada dome, Rojas novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Talsu Novada Ziņas”, “Talsu Vēstis”.

***

Novadu 10. grāmatu svētkus Talsos atbalstīja:

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Latvijas Vēsturnieku komisija, “Latvijas Mobilais telefons”, Somijas vēstniecība Latvijā, Lietuvas vēstniecība Latvijā, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Vienotība”, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, “Saskaņas centrs”, Nacionālā apvienība, Okupācijas muzejs, Talsu novada dome, Dundagas novada dome, Mērsraga novada dome, Rojas novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Talsu Novada Ziņas”, “Talsu Vēstis”.

This entry was posted in Arhīvs. Bookmark the permalink.