Ēdienkartes nodokļi

Jā, protams, nevar noliegt, ka lielākā daļa no mums ēd nepareizi. Ne tikai ēd, bet arī dzīvo nepareizi. Nu nepareizi – tādā nozīmē, ka neveselīgi. Nu neveselīgi – tādā nozīmē, ka ar gadiem padara savu veselību sliktāku, nevis labāku. Un, neskatoties uz to, ka no savas “neveselīgās” dzīvošanas un strādāšanas lielākā daļa iedzīvotāju valsts kasē iemaksā nodokļus kopīgu iestāžu uzturēšanai, kurās veselība būtu jāuzlabo, šo iestāžu saimniekošanai līdzekļu kā nepietiek, tā nepietiek.

Un beidzot to politiskā saimniece, veselības ministre Ingrīda Circene, apbruņojusies arī ar citu ārstu argumentiem, nāk klajā ar nodokļu ieviešanas piedāvājumu “neveselīgajiem produktiem”.  Tauta, tā teikt, piekopj neveselīgu dzīvesveidu, un tas kaut kā ir jābremzē. Ar ko gan citu var bremzēt patēriņu, ja ne ar nodokļiem. Nu vismaz tā uzskata ministre. Protams, šādas tēzes pamatošanai labi noderētu statistika par to, kā ir samazinājies cigarešu patēriņš pēc vairākām akcīzes nodokļa paaugstināšanām. Jo nenoliedzami, ja nu kādu lietu negatīvā ietekme ir pierādīta, tad tās ir tabaka un alkohols. Kā nākamie ļaunie produkti ir pasludināti saldinātie dzērieni. Protams, arī saldinātie dzērieni nekādu labumu veselībai nenes. Bet par tiem nu noteikti var teikt – dažu santīmu pielikšana pie dzērienu cenas neattur tautu no šo produktu iegādes. Daudz lielāks efekts saldināto dzērienu ietekmes mazināšanai bija kādreizējā veselības ministra Gundara Bērziņa panāktais aizliegums tos tirgot mācību iestādēs. Tur nu tiešām bija skaidra rūpe par veselību, nevis nodokļu ieņēmumiem. Jaunais veselības ministres piedāvājums gan nav tik “plakans”, jo piedāvā nošaut uzreiz divus zaķus – kaitniecisko produktu iegādes apjomu bremzēt, apliekot tos ar akcīzes nodokli, un iekasēto nodokli virtuāli iezīmēt to problēmu ārstēšanai, kuras, iespējams, izraisa šo produktu lietošana. Var jau būt, ka, izņemot ministri, vēl kāds tic arī stāstam par veselību, nevis tikai par budžetu. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka runa ir tikai par budžeta lāpīšanu, jo, lai samazinātos “slikto” produktu patēriņš, cenas pieaugums par dažiem santīmiem neko nedos. Nu vismaz man, lai es kādu produktu sāktu nepirkt cenas palielinājuma dēļ, kritiskais cenas pieaguma slieksnis ir ap kādiem 20%. Un arī tas bieži vien ir uz kādu īsu brīdi, tā teikt, ar laiku pārsteigums aizmirstas un iepirkšanās turpinās. Droši vien, katram no mums ir savs slieksnis cenas pieaugumam, kas rada pārdomas par attiecīgo produktu nepirkšanu. Tomēr es pieļauju, ka, ja runa ir par ministres un viņas atbalstītāju piesaukto “slikto produktu” – desu, tad to, visdrīzākais, tauta turpinās pirkt, neskatoties ne uz kādu cenas pieaugumu. Tāpat kā pērk pienu, sieru, un pārējos pamatproduktus. Un lielākā daļa tirgojamo desu ir produkts, kurš nav ne ekskluzīvs, ne arī lieks našķis – es te nerunāju par ekskluzīviem sieriem un ekskluzīvām dārgām žāvētām desām, kuras var atļauties izteikti mazākā daļa pircēju. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka ministres nespēja argumentēti diskutēt ar savas partijas biedru un premjeru par lielāku budžeta devumu veselības aprūpei, ir rezultējusies nodoklī, ar kuru tiks aplikti produkti, kuri lielai sabiedrības daļai ir pamatprodukti – tos tik un tā pirks, un līdz ar to maksās papildus nodokļus budžetā. Tādēļ šīs rūpes par mūsu veselību patiesībā ir vienkārša vēlme papildināt budžetu, paņemot kārtējo lieko santīmu no pircēju makiem, ieviešot jaunu – ēdienkartes nodokli.

This entry was posted in Viedokļi. Bookmark the permalink.

Comments are closed.